莆田市“网络求真”平台
.jpg)
Rasa ir atmosfēras nokri??u veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priek?metiem.[1] ?ī parādība visbie?āk vērojama vasaras periodā, skaidrās naktīs, kad zeme atdziest zem rasas punkta temperatūras.
Rasas veido?anās
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Gaisa temperatūras pazeminā?anās dē? ūdens tvaiks kondensējas uz objektiem zemes virsmas tuvumā un pārvēr?as par ūdens pilieniem. Parasti tas notiek naktī. Tuksne?ainajos rajonos rasa ir diezgan būtisks nokri??u avots augiem. Samērā ātra gaisa temperatūras pazeminā?anās notiek uzreiz pēc Saules rieta, kad tās stari vairs nesilda zemi. ?oti labi apstāk?i rasas veido?anai ir arī tad, kad debesis ir skaidras, kā arī tad, ja virsma, uz kuras veidojas rasa, viegli atdod siltumu, piemēram, zāle. īpa?i intensīva rasas veido?anās notiek tropu rajonos, kur gaiss piezemes slānī satur daudz ūdens tvaika un arī ātri atdziest nakts laikā.
Gaisa temperatūru, zem kuras sāk izkrist (veidoties) rasa, sauc par rasas punktu.
Latvijā pa nakti rasa var dot 0,1 līdz 0,3 mm biezu ūdens slāni. Kopējais rasas dotais ūdens daudzums gada laikā nav liels — apmēram 10—30 mm.[2]
Piezīmes un atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rasa.
- Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)
- Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | ?is ar meteorolo?iju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||